Latvijā žurnālistu izpēte notikusi samērā reti un epizodiski. Pētījumu veikšanu sarežģīja Latvijas medijos strādājošo žurnālistu uzskaites trūkums, kā arī straujās izmaiņas – jaunu izdevumu parādīšanās un izzušana. 1996.gadā Komunikācijas un žurnālistikas katedrā tika sākta Latvijas medijos strādājošo žurnālistu datu bāzes veidošana. Šī bāze, kā arī Latvijas Bibliogrāfijas un informātikas institūta dati par medijiem Latvijā kalpojuši par pamatu reprezentatīvas izlases veidošanai latviešu un krievu žurnālistu aptaujai, kas tika veikta 1998.gada maijā – jūlijā.
Izlasē iekļuva žurnālisti, preses un elektronisko mediju štata darbinieki, kuri nodarbojas ar informācijas vākšanu, sagatavošanu, rediģēšanu un pasniegšanu. Izlasē netika iekļauti ziņu aģentūru, zinātnisko, speciālo, reklāmas, pagastu un iestāžu preses izdevumu darbinieki.
Lai nodrošinātu lielāko un ietekmīgāko mediju iekļaušanu izlasē, sākumā tika atlasīti visi nacionālie laikraksti latviešu un krievu valodā, valsts TV un radio. Žurnālisti no Rīgas ir nelielā pārsvarā, salīdzinot ar žurnālistiem no citām pilsētām un lauku rajoniem. [1;62]…
