Ir kļuvis skaidrs, ka dzimumu attiecības mūsdienās tiek veidotas ne tikai uz darba dalīšanas pēc dzimumu atšķirību principa un noteiktu simbolisku tēlu pamata, bet arī uz dažādu kontrastējošu vīrieša un sievietes izpausmes veidiem.
Gadsimtiem ilgi sievietes apspiešana ir bijusi neatņemama Eiropas, Amerikas un Āzijas civilizāciju kultūru daļa. Sievietes bija tēvu un vīru īpašums, viņām nebija tiesību uz savu vārdu (sievietes tika dēvētas vai nu sava tēva vai vīra vārdā), nebija tiesību uz personisko īpašumu vēl ilgi pēc tam, kad vīrieši sev bija nodrošinājuši šo cilvēka dabisko tiesību īstenojumu. Sievietes nevarēja iegūt izglītību, nedrīkstēja strādāt, tādēļ vīra vai tēva nāve viņām nozīmēja nomiršanu badā, jo viņas nedrīkstēja saņemt mantojumu; sievietes bija nolemtas mājas dzīvei. Šīs ir tikai nedaudzas no tām netaisnībām, ar ko vēstures gaitā nācies saskarties sievietēm.…
