Klonēšana ir identisku pēcnācēju iegūšana, izmantojot veģetatīvo vairošanos vai vienas atsevišķas šūnas vai organisma identiskas kopijas ģenētiska izgatavošana. Jautājums par to, vai klonēšana ir ieguvums vai posts ir ļoti aktuāls visā sabiedrībā. Šim procesam piemīt daudz labu īpašību, taču ir arī savas negatīvās puses.
Es uzskatu, ka klonēšana ir ieguvums, jo tā ir medicīnas neatņemama sastāvdaļa, kas ļauj radīt audus un orgānus ar identisku ģenētisko kodu, tā ir ieguvums, jo ļauj saglabāt izmirstošas sugas, kā arī ar klonēšanas palīdzību ir iespējams izārstēt daudzas nāvējošas slimības.
Klonēšana ir veids kā iegūt identiskus orgānus, lai cilvēki, kas ir cietuši auto avārijās vai citās nelaimēs spētu izdzīvot. Līdz šim cilvēku klonēšanas mēģinājumi nav izdevušies, taču tie tiek pilnveidoti. Šādi pētījumi ļauj izveidot orgānus, kas ir identiski piemēroti konkrētajam cilvēkam un risks, ka organisms jauno orgānu nepieņems ir gandrīz neiespējams. Šobrīd pasaulē tiek veiktas orgānu transplantācijas pēc kurām pacientiem ir jālieto dažādi preparāti un zāles, kas palīdz atgūties un jaunajiem orgāniem pildīt savas funkcijas, taču, ja tiktu attīstīta orgānu klonēšana, arī šī problēma atkristu, līdz ar to pierādās tas, ka klonēšanai ir tikai jāattīstās, jo tas nes augļus cilvēces attīstībā.…
