Ekonomikas teorija- zinātne, kas pēta ierobežoto vai reto ražošanas resursu izmantošanas veidus, lai sasniegtu maksimāli iespējamo vajadzību apmierināšanas līniju.
Ekonomikas organizācijas modeļi:
Tradicionālā- balstās uz tradīcijām, paražām, reliģisko nostāju (Āfrika, mazattīstītās valstis)
Komandekonomika- valsts koncentrē savas rokās ražošanas resursus, uzņēmumi pilda valsts nospraustos uzdevumus (PSRS)
Tirgus ekonomika- ražošanu regulē tirgus. Ražošanas resursi pieder privātīpašniekiem. Katra saimnieciskā vienība tiecas uz maksimālu labumu.
Jauktā ekonomika- pamatā darbojas tirgus mehānisms, bet valsts veic ekonomisko kontroli pār ražošanas un sadales procesiem. Tirgus neregulē monopolu, resursu pārdali, investīciju piesaisti bāzes nozarēs (enerģētika utt)
Mikroekonomika- pēta ekonomikas likumsakarības atsevišķu saimniecisko vienību (mājsaimniecība, uzņēmums) līmenī.
Makroekonomika- pēta ekonomikas likumsakarības nacionālās ekonomikas vai lielu ekonomikas sektoru ietvaros. Galvenais uzdevums ir pētīt ekonomikas sistēmas struktūru un dinamiku (nodarbinātība, inflācija, valūtas kurss)
2. Vajadzības, saimniekošana, saimnieciskās vienības.
Saimnieciskā vienība- cilvēks vai cilvēku grupa, kas pieņem saimnieciskus lēmumus.
Mikroekonomikas centrā ir 2 saimnieciskās vienības: mājsaimniecība jeb patērētājs; uzņēmums jeb firma.…
