Sabiedrībai un indivīdam ir jāmāk sadzīvot vienam ar otru un sabiedrībai būtu jāpieņem indivīdu tādu, kāds viņš ir. Jāzepa brāļi to nespēja un viņi gandrīz saņēma par to sodu. Tie tika atbrīvoti vien Jāzepa mīkstsirdības dēļ. „Visu tie man ņēma: man dzīve noskrēja no sava ceļa, [..] Man ņēma tēvu, tautu, dzimtu, mīlu, man ņēma ticību – vai to var piedot? Vai tie nav jāizdeld, kas labu deldē? Kad viņu nebūs cilvēcei būs droši.” Tā Jāzeps saka par brāļiem, kas viņam tik daudz ļauna darījuši un kurus viņš tāpat nesodīja.
Lasot šo lugu aizdomājos par pāri darījumu un piedošanas vērtību. Par to, kādas ir attiecības starp indivīdu un sabiedrību, par to, cik bieži tie nevar sadzīvot un izstumj viens otru no savas dzīves. Luga „Jāzeps un viņa brāļi” sniedz tik daudz dzīves mācību un liek aizdomāties par to, kā mēs paši dzīvojam.
…
