-
Lobisms. Eiropas Savienība un Latvijas iespējas tajā
Priekšnosacījumi sekmīgai lobēšanai ES.
Lai arī lobisms vēl nav visu problēmu 100% atrisinājums, tomēr tā ir iespēja, lai arī garantiju tam nav.
Lai šo iespēju produktīvi izmantotu ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi un te nu var izvēlēties starp asociācijām vai profesionāļiem. Asociāciju gadījumā, vispirms vajadzētu izvērtēt un noformulēt savas intereses. Tad piemeklēt un piesaistīties pie kādas asociācijas, kurai ir līdzīgas intereses, pēc tam vajadzētu apmeklēt visas asociāciju sanāksmes un ar saviem priekšlikumiem un saformulētajām interesēm jāieinteresē un jāpanāk lai ar tās palīdzību tiktu ietekmēts lēmumu pieņemšanas process. Pirms darba uzsākšanas būtiski ir izvērtēt arī svarīgākās ietekmes zonas, jo tas var samazināt procesa laikietilpīgumu. Lēmumu pieņemšanas process var ieilgt, bet tā tomēr ir iespēja. Šeit lobisma process notiek caur asociācijām tad uz EK un tikai tad uz valdību. Šeit ir diezgan reāli panākt EK atbalstu, jo tā parasti uzklausa profesionāļu asociācijas, kuras pārstāv un pārvalda attiecīgās nozares.
Otrs variants ir vērsties pie lobētājiem, kuri darbojas kā starpnieki starp klientu un publiskajām iestādēm vai amatpersonām. Šie starpnieki ir profesionāli lobētāji visbiežāk tie ir bijušie politiķi, žurnālisti, juristi, sabiedrisko attiecību speciālisti vai ekonomisti, vai jebkuri citi akadēmiski izglītoti cilvēki. No Briselē strādājošajiem lobistiem daudzi nākuši no valsts pārvaldes struktūrām, daudzi ir bijušie ES ierēdņi, citi no privātbiznesa.
Kaut arī daudzas Lobistu grupas mēdz īstenot savu pieeju caur dažādām izpratnes prizmām, ko bieži vien ietekmē viņu izcelsmes valsts specifika, valdīšanas formas vai resursi.
Pats galvenais – šim cilvēkam ir jāpārzina sistēma un tad jau neiztrūks arī panākumi”.13 Svarīga ir izglītība, valodu zināšanas, un attiecīgo valstu kultūras pārvaldīšana.
Ir jāspēj uzrunāt cilvēkus, jāspēj argumentēt un, pats galvenais, labi jāpārzina sistēma. Ir jāzina, kur un kad tiek apspriesti projekti, kādas naudas atvēlētas projektiem un kādiem uzņēmumiem vai reģioniem tos var piedāvāt. Jāseko līdzi likumiem un izmaiņām noteikumos.14
Zināšanas un sapratne par ES institūcijām un lēmumu pieņemšanu nosaka lobistu panākumus un viņu darba efektivitāti. Starp lobistiem, interešu grupām un ES
ierēdniecību pastāv cieša sadarbība: ES ierēdniecība dibina stabilas attiecības ar lobistiem, lai nodrošinātu sarunu vešanu un informācijas apmaiņu pēc skaidriem noteikumiem. Savukārt interešu grupas no ES ierēdniecības var iegūt uzticamu informāciju un ar tās palīdzību ietekmēt politiku, īpaši – plānotos likumdošanas pasākumus.15
…
Lobisms un pats vārds lobijs ir ar ļoti garu vēsturi – “16. gs. Anglijā ar to apzīmēja pastaigu laukumu klosterī , bet vēl gadsimtu vēlāk ar Pārstāvju palātas kuluārus. Politisku nokrāsu tas ieguva tikai 19. gs. ASV, kur to lietoja attiecībā uz kongresmeņu balsu pirkšanu.” Bet mūsdienās vairs nevar viennozīmīgi lobismu uztvert kā kaut ko noziedzīgu, tagad tas tiek vairāk apzīmēts ar interešu aizstāvību. Nodefinēt lobismu ir vēl grūtāk, bet, lai vieglāk izprasu tā funkcijas vispirms var nodefinēt, kas ir lobists? “Lobists – tā ir ikviena persona, kas apspriež ar kādu amatpersonu, it īpaši likumdevēja pārstāvi kādus jautājumus, vēloties ietekmēt pieņemto lēmumu vai likumdošanas procesu. Tādēļ ikviens iedzīvotājs vai ikviena organizācija, kas apspriež lēmumu pieņemšanas dienaskārtību var tikt uzskatīts par lobistu.” Izrietot no šīs definīcijas ir skaidrs, ka lobisms ir lēmumu ietekmēšana, kuru veic lobists – pats process, kas tiek ietekmēts, proti, panākt no valdības sev vēlamu rezultātu kādā no jautājumiem.
