Arhaiskais periods

Antīkās mākslas harmonija, sengrieķu filozofijas domas, demokrātijas ieviešana valsts pārvaldē, olimpisko spēļu aizsākums- šie un vēl daudzi citi sengrieķu sasniegumi nepastāv „ārpus” cilvēka.
Sengrieķu ideāls ir cilvēks- pilsonis, kuru raksturo harmoniska attīstība- fiziskā un garīgā saskaņa. Šāda saskaņa nosaka antīkā skaistuma būtību: skaistums vienmēr ir samērots ar krietnām īpašībām.
Atšķirībā no Senās Mezopotāmijas vai Ēģiptes kultūras valdošā intuīcijas ceļa, senie grieķi galveno vērtību pievērš prātam (racionālismam). Ar prāta palīdzību viņi cer atrisināt jebkuru problēmu, izveidot saprātīgu sabiedrības pārvaldes modeli. Tieši tādēļ, mūsdienu zinātņu pirmsākumi, to nosaukumi, jēdzieni un apzīmējumi veidojušies tieši Senajā Grieķijā.
Tomēr senie grieķi radīja arī savu, visai krāšņu mitoloģiju, kura bagātīgi ieaudusies viņu dzejas, eposu un dramaturģijas darbos.
Šie mitoloģijas tēli un priekšstati ir tik vitāli un dzīvotspējīgi, ka tie vairāk nekā 2000 gadu laikā tikuši izmantoti Eiropas literatūrā, mākslā, mūzikā, teātrī utt.
Ar sengrieķu kultūru parasti saprot īsu, saimnieciskas rosības un politiskas aktivitātes pilnu laikmetu, kas tajā pašā laikā ir arī mākslas uzplaukums un filozofijas rašanās laiks, taču tas ir tikai neliels periods, kas ilgst aptuveni no 6.- 4.gs.p.m.ē. Īstenībā šim „ziedu laikam” ir daudz ilgāka priekšvēsture:
Homēra periods (arī „tumšais gadsimts”)- 11.-8.gs.p.m.ē;…