Baumaņu Kārlis - latvju himnas autors

4. Dziesma “Dievs, svētī Latviju”
4.1.Rašanās vēsture, ceļš uz Latvijas himnas statusu
“Dievs, svētī Latviju!” ir viena no pirmajām Baumaņu Kārļa dziesmām. Neapšaubāmi Baumaņu Kārlis pazinis un pats, skolā iedams, dziedājis tautā izplatīto aizlūgumu “Dievs, svētī Vidzemi” ar vācu dziesmas “Heil dir im Siegerkranz” melodiju. To pašu dziesmu kurzemnieki iesāka ar vārdiem “Dievs, svētī Kurzemi!”. Baumaņu Kārlis apvienoja to kopējā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!”. Tā kā tobrīd Latvijas kā valsts vēl nebija, bija tikai Krievijai piederošais Baltijas apgabals un pavisam nesen sāka ieviesties vārds “latvieši”, ar savu dziesmu Baumaņu Kārlis izteica pārliecību, ka Latvija jau ir.
„Dievs, svētī Latviju” ir īpaši dziesmu svētkiem kā latviešu himna 1873. gadā rakstīta vīru kora dziesma ar Baumaņu Kārļa vārdiem. Pirmo reizi tā izpildīta I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkoris dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem 1874. gadā iznākušā Baumaņu Kārļa dziesmu krājuma „Austra” 1. burtnīcā, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.
Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu “Latvija” nomainīja ar “Baltiju”. 1905. gada revolūcijas laikā vārdu Baltija atkal nomainīja ar Latviju. Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna. „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1991. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” kā Latvijas himnu. …