Lasot A. Eglīša dzejas krājumu, pirmais vārds, kas asociējas ar autoru ir patriotisms. Jā, Eglītis noteikti ir patriots, jo tautas, brīvības, mīlestības un ticības simboli caurvijas ikkatrā dzejolī, ikkatrā pantā, katrā rindiņā.
Nakts cik tavi sapņi skaisti
Saules kumeļš zāli plūc –
Zelta groži vaļā laisti...
Nakts cik tavi sapņi skaisti.
Ar šādiem vārdiem sākas grāmata. Autora pirmajiem dzejoļiem raksturīgs vieglums, tie ir skanīgi, dzestri un daudz tiek pieminēta MĪLESTĪBA, DZĪVĪBA, MŪŽĪBA. Dzeja varbūt pat dažkārt šķiet naiva, jo sapņi tiek idealizēti, jūtams jaunības kults – ‘Jaunība, tu jūras paisums’. Rindas ir skanīgi savītas, tās nebeidzas ar daudzpunkti, kas liecina par skaidru galvenās domas atklāsmi.
Es tevi redzēju –
Mans lielais Dievs.
Ar brūnu kameni
Tu lēnām staigāji
Pa sila pureni...
No rasas padzēries
Un manī pavēries –
Tu, lielais Dievs.
Andrejs Eglītis savos dzejoļos min arī reliģiskas tēmas – tas piemin Dievu. Autors tic tā varenībai un iecentrē Dievu, kā visa valdnieku, kā dzīves vadātāju, kā likteņa lēmēju un pasaules taisnības spriedēju.
…
