Iedzimtā plānprātība.
Plānprātība ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu, piemēram, murgu rezultāts, tā apzīmē nevis kādu vienu noteiktu slimību, bet gan slimību grupu ar kopīgām pazīmēm, iedzimtu vai pārmantotu galvas smadzeņu attīstības atpalicību. Plānprātība var būt iedzimta. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība ,piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts. Plānprātība parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas.
Plānprātība ir garīgā atpalicība, kas ir izteikta intelektuālās atpalicības. Slimība izraisa kavēšanās smadzeņu attīstībai auglim vai zīdainim pirmajos dzīves gados.
Plānprātība formā noviržu ārēji izriet fizisko, kā arī garīgās - spēja mācīties. Emocijas un domāšana pacientiem ir inerti, kā arī stīvumu. Slimniekiem psihisko atpalicību novēro jau kopš dzimšanas vai agras bērnības.…
