Svētās Sofijas katedrāle ir izcilākais Bizantijas sakrālās arhitektūras piemineklis. Tā bija lielākā un iespaidīgākā kristiešu baznīca visā Austrumu kultūrā. To mēdza dēvēt arī par Gudrības templi. Katedrāle izcēlās gan ar saviem izmēriem, gan savdabīgo arhitektūras stilu, kādā tā tika celta. Sofijas katedrāle bija celtne, kurā vienuviet sastapās gan smagnējas arhitektūras formas, gan arī formas, kas to padarīja vieglu un gaisīgu, tā radot savdabīgu harmoniju starp smagnējo un trauslo.
Sofijas katedrāle tika celta no 532. līdz 537. gadam. Tās autori ir arhitekti Trallu Antēmijs un Milētas Isidors. Šie arhitekti jau bija guvuši pieredzi ceļot Romas Panteonu un Romas Maksencija baziliku. Taču Sv. Sofijas katedrāle Stipri atšķīrās no šīm iepriekš celtajām būvēm. Sofijas katedrāle ir pilnīgs pretstats Panteonam. Ja Panteona apmeklētājs jūtas kā ieslodzīts ieejot telpās, tad Sofijas katedrāles apmeklētājam iekštelpas izraisa patīkamas, trauksmainas emocijas.…
