Nobeigums
Zviedrijas neiesaistīšanos karā var skaidrot ar dažādiem faktoriem, bet visprecīzāk to var raksturot ar jēdzienu neitralitāte jeb Zviedrijas izvēli palikt neitrālai visās situācijās. Lai arī Zviedrija visu kara laiku pozicionē sevi kā neitrālu valsti, ir saprotams, ka patiesībā Zviedrija nav un nevar būt neitrāla un izvairīties no kara visās jomās. Līdz ar Zviedrijas sadarbību ar Vāciju un ‘’leave traffic’’ līguma noslēgšanu, Zviedrija vairs nav neitrāla, tā ir spērusi pirmos soļus, kas norāda par tās nostāšanos Vācijas, nevis Norvēģijas pusē.
Zviedrijas neiesaistīšanos karā kopumā var vislabāk skaidrot ar Liberālisma teoriju, jo Zviedrijas izvēlēšanā palikt neitrālai visvairāk ir saistāma ar liberālisma konceptu jeb to ka liberālas valstis cenšas izvairīties no konfliktiem un iesaistīšanās karā. Lieberālas valstis ir miermīlīgākas un nekaro ar citām liberālām valstīm. Liberālisms var skaidrot arī to, kāpēc Zviedrijai un Vācijai izdevās saglabāt draudzīgas attiecības, kas saistāms ar valstu ekonomisko sadarbību.
Pētot Zviedrijas neiesaistīšanos karā padziļināti, to var skaidrot ar vairākām reālisma teorijām. Viens no galvenajiem iemsliem, kāpēc Zviedrija neiesaistījās karā bija, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu, jo Zviedrijas militārais stāvoklis nebija pietiekami labs, lai uzsāktu karu ar kādu no lielvarām. …
