Termins Globalizācija mūsdienās tiek lietots plaši, tomēr tā skaidra definīcija atkarīga no tā lietošanas konteksta, kas dažādās profesijās, dzīves sfērās var atšķirties. Globalizācijas process ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tāpēc ir grūti izvēlēties vienu noteiktu tā definīciju, kā arī nav iespējams aptvert visas tā daudzpusīgās izpausmes. Dažādās literatūrās tā tiek raksturota kā robežu un barjeru pārtūkšana starp dažādām nācijām vai arī kā biznesa stratēģija, kuras pamatā ir darīt visu tā, kā to dara citur. Tomēr vispārīgā izpratnē tā raksturojama kā process, kas virza uz priekšu pasaules savstarpējos sakarus un stimulē to ciešāku sadarbību un pēctecību (subsequent-order), kā rezultātā izzūd atšķirības un robežas starp dažādām organizācijām, uzņēmumiem, nācijām un globālajām interesēm. …
Viena no galvenajām globalizāciju raksturojošajām īpašībām ir pasaules savstarpējo sakaro un savstarpējo attiecību biežuma un intensitātes pieaugums un attīstība. Tas izskaidrojams ar tādiem faktoriem kā valstu vai indivīdu ierobežotie resursi, ģeogrāfiskais stāvoklis, tirdzniecības ceļu vai transporta infrastruktūra, kas liek tiem sadarboties, lai gūtu savstarpēju labumu un pieredzes apmaiņu. Jānorāda arī, ka globalizācijas process nav vienmērīgs. Tas ir neviendabīgs – ar lēcieniem un kritumiem, kas tādējādi arī neietekmē visus indivīdus vienādi. Globalizācijas process ietekmē dažādas organizācijas, valstis dažādos aspektos un ne vienlaicīgi. Tāpat globalizācijas procesā iesaistīto indivīdu daudzums un dažādība lielumā, formā motivācijā un uzvedībā pieaug. Nenoliedzami pieaug arī globalizācijas procesa sarežģītība, kas balstās uz tās indivīdu dažādajiem viedokļiem, pieredzi, kultūras aspektiem un vērtējumu par sasvstarpējajām attiecībām globālā nozīmē
