Viduslaikos visām valstīm nebija vienādas funkcijas. Var teikt, ka Eiropa iedalījās divās daļās: kristiešos un ķeceros. Kristiešu pārvaldītājās teritorijās, piemēram, Francijā valsts iekšējās funkcijas sevī ietvēra: pirmkārt – uzturēt kristietību iedzīvotāju vidū, rūpēties, lai visi cilvēki būtu kristīti un ticīgi, otrkārt – celt labklājību valstī, lai visi sabiedrības slāņi būtu pārtikuši un dzīvotu labklājībā. Pie ārējām funkcijām var minēt divas – iznīcināt vai kristīt ķecerus un iekarot to zemes vai vienkārši – doties Krusta karos. Otra funkcija ir apvienoties ar citām kristiešu zemēm, lai kopējiem spēkiem pildītu pirmo funkciju.
Savukārt Vācijā valsts funkcijas nedaudz atšķīrās. Lasot Jamsila Nikolaja sacerējumu par Frīdriha darbiem, var redzēt, ka viņš rūpējās par savas valsts labklājību un it īpaši taisnīgumu. Par ticības uzspiešanu nekas nav minēts.
Secināt var to, ka pārsvarā viduslaiku Eiropas valstu funkcijas bija līdzīgas, bet ar nelielām atšķirībām.…
