Senās Romas pilsētas arhitektūra

Secinājumi
1. Romas pilsētas plānojumu spēcīgi ietekmēja iedzīvotāju paražas pulcēties publiskos forumos, arēnās un termās un reljefs – tur esošie neregulārie pakalni, tāpēc tur hipodāmas sistēma neizpaužas, bet romieši to pielieto visās iekarotajās zemēs un paplašinot senā Romas pilsētas teritoriju;
2. Tādu grandiozu būvju celtniecības iespējamību kā panteons, kolizejs un triumfa arkas, palielināja Romā esošie vergi, tāda jauna būvmateriāla kā betona atklāšana un augsti attīstītā celtniecības tehnika;
3. Viens no romiešu sasniegumiem ir nesošu arku celtniecība– šo prasmju attīstīšana veicināja tādu būvju celtniecību kā tiltu, akveduktu un pat velvju pārseguma konstrukciju izveidi Romas pilsētā;
4. Lielāko daļu būvju celtniecība - it īpaši forumi - bija ar politisku mērķi celt imperatoru labo slavu vai sacensties ar kādu kaimiņos esošu arhitektūru, piemēram, Marcella teātris;
5. Domināta laikā, kad Romas galvaspilsētu pārceļ uz Bizantiju un atzīst kristiānismu, Romas pilsētā nenotiek vairs nekādu grandiozu būvju celtniecība - uzceltas tikai divas ievērojamas celtnes: Konstantīna bazilika, kas atšķīrās no iepriekšējām šāda tipa ēkām ar sarežģītāku struktūru un Konstantīna arka;
6. 3.-1.gs.p.m.ē. romiešu arhitektūra dekoratīvos nolūkos intensīvi pārņēma grieķu orderu sistēmu - ēkas balsta funkcijas veica sienas, līdz ar to liela loma bija arkai, kas balstījās uz diviem stabiem. Kolonnas saglabāja konstruktīvo lomu tikai arkādēs.
7. Kaut gan romieši daudz ko aizguva no grieķiem, tomer atšķirīgi savās celtnēs romieši pielietoja orderus – vienā būvē varēja būt 3 orderu pielietojums, piemēram, Trajāna tirgus;
8. Augusta principiāta laikā arhitektoniskās formas kļuva iespaidīgākas, monumentālākas. Celtniecībā plaši ienāca marmors, cēla jaunus tempļus, bazilikas, termas, uzbūvēts jauns – Augusta forums, kas jau iemiesoja valsts varenības ideju; Romas pilsēta no ķieģeļu kļuva par marmora pilsētu.
…