Uzmanība pilda svarīgas funkcijas cilvēka uzvedības organizācijā un izziņas aktivitātē, nodrošinot visbūtiskākās informācijas atlasi un pārstrādi.
Uzmanība ir psihes attiecīgā brīdī izvēlētā virzība un koncentrēšanās uz kādu konkrētu objektu vai parādību.
Atkarībā no tā, kādi faktori nosaka uzmanību, to var iedalīt trijos veidos:
1)Tīšā, patvaļīgā uzmanība ar gribas piepūli, ar iepriekšēju nodomu.
2)Pēctīšā, pēcpatvaļīgā uzmanība, kas rodas pēc tīšas uzmanības.
3)Netīšā, nepatvaļīgā jeb emocionālā uzmanība, radusies bez iepriekšēja nodoma.
Tīšā uzmanība ir uzmanības veids, kurā uzmanības koncentrēšanu un virzību apzināti noteic izvirzītais mērķis, un tā tiek vadīta ar gribas piepūli.
Pēctīšo uzmanību izraisa darba procesā radusies interese. Šī interese ļauj viegli paturēt priekšmetu uzmanības centrā. Šis uzmanības veids ir visefektīvākais tādēļ, ka darbības mērķis sasniegts bez īpašas gribas piepūles.
Netīšā jeb emocionāla uzmanība rodas kairinātāju īpatnību un spēka iedarbības ietekmē. Šis uzmanības veids piemīt gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Pie kairinātāja īpatnībām pieskaitāmas:
Intensitāte ( skaļums, spēks, spilgtums, ilgums ),
Neparastums,
Telpiskais novietojums,
Kairinātāja iedarbības sākums un beigas.
Vēl šo uzmanību var dēvēt par „kas tas?” refleksu.…
