Manuprāt, viena no galvenajām politiskās kultūras problēmām jau ir saskatāma pašas kultūras pamatā. Gadsimtiem ilgi „rietumnieki“ ir uzskatījuši savu pieredzi un kultūru par normu un citas kultūras tikai par agrākām rietumu attīstības modeļa stadijām.1 Kaut arī pašreiz lielākā daļa rietumu sajūt, ka šī vecā uzskata pamatā slēpjas augstprātība, šis uzskats nav vienā dienā likvidējams un ir plaši sastopams ļoti daudzās dzīves sfērās, tai skaitā politiskajā kultūrā. Kā piemēru varam minēt savulaik pasauli plaši satraukušo gadījumu ar amerikāņu karavīru izturēšanos pret irākiešu gūstekņiem. …
