Pirmsskolas vecuma bērnu pedagoģiskā pētījuma veikšanai izmantojam dažādas metodes: novērojums, sarunas ar bērniem, vecāku aptaujas, bērnu praktiskās un psiholoģiski – pedagoģiskās un fizioloģiski- anatomiskās literatūras analīzi.
Pedagoģisko parādību un faktoru izziņas struktūra ietver sevī divus pētījuma līmeņus kā– empīrisko un teorētisko. Atkarībā no tā izvēlas pētīšanas metodes.
Pedagoģisko parādību un procesu izziņas empīriskais līmenis nozīmē pētījuma gaitā iegūto pedagoģisko faktu uzkrāšanu, atlasi un salīdzināšanu, analīzi un sintēzi, kvantitatīvu un kvalitatīvu apstrādi. Šajā līmenī plaši pielieto novērošanu, sarunas ar bērniem, pedagoģiskās situācijas.
Teorētiskais līmenis, lai iedziļinātos izpētāmās parādības būtībā, arī balstās uz analīzi, sistematizāciju. Šajā līmenī paredz, izzina audzināšanas likumsakarības, izstrādā jaunas audzināšanas apmācības sistēmas.…
