-
Starptautiskās tirdzniecības regulēšana
Summaries, Notes2 Economics, Marketing, Advertising, International Organizations
• Izmantojot antidempinga nodevas (Kopš 1970. gadu vidus sarunas GATT ietvaros sāka aptvert ne vien starptautiskās tirdzniecības tarifu un ārpustarifu regulēšanas problēmas, bet arī nodokļu aplikšanas principu noteikšanu un antidopinga nodevu pielietošanas tiesīgumu. Valsts importētāja, kas pārdod preces par dempinga cenām, tagad ieguva tiesības ieviest antidempinga nodevas, kuras nedrīkst pārsniegt “dempinga starpību”, proti – starpību starp normālo un to cenu, par kādu prece ir ievesta valstī, kura to importē);
• Izmantojot kompensācijas nodevas pret preču importu, kuru eksports tek subsidēts atklātā vai slēptā veidā,
Starptautiskās tirdzniecības regulēšanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir preferenču tirdzniecības nolīgumi, proti – speciālas vienošanās starp noteiktām valstīm preču un pakalpojumu eksporta un importa jomā. Visizplatītākie preferenču tirdzniecības nolīgumu veidi ir : kopējais tirgus; muitas apvienība; brīvās tirdzniecības zonas.
Kopējo tirgus būtību speciālisti parasti analizē, piemērojot Eiropas Savienības funkcionēšanas mehānismu, kā arī tā ir muitas apvienība un tajā ir brīvās tirdzniecības zonas.
1994. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas telpa (EEA) – muitas apvienība, kas nodrošina preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka brīvu pārvietošanos starp EEA dalībvalstīm. Ziemeļamerikā šādu nolīgumu par tirdzniecības liberalizāciju noslēdza ASV, Kanāda, Meksika 1993. gadā. Tā bija Ziemeļamerikas vienošanās par brīvas tirdzniecības telpu (NAFTA).
…
. Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti (muitas, tarifi, subsīdijas, kvotas, labprātīga eksporta ierobežošana). Starptautiskās tirdzniecības regulēšanai izmanto tarifus, ar kuriem saprot dažādu muitas nodokļu izmantošanu. Tiek izmantota arī kvotēšana, licencēšana, un “brīvprātīgo” eksporta ierobežošana, karteļi, subsidēšana, kreditēšana, dempings un likumdošana Importa un eksporta kvota ir noteikts ievedamo vai izvedamo preču maksimālais apjoms. Eksporta kvotas izmanto, lai aizsargātu iekšējo tirgu no preču aizplūšanas, vai arī situācijā, kad eksporta kopējais apjoms ir ierobežots un to ir nepieciešams sadalīt starp vairākiem eksportētājiem. Ar importa kvotu palīdzību pasargā iekšējo tirgu no pārāk lielas importēto preču ieplūšanas. Atšķirībā no muitas nodokļa, kvota nedod valstij tiešus ienākumus. Licencēšana ir ārējās ekonomiskās darbības regulēšana, izsniedzot atļaujas tā veikšanai noteiktā apjomā. Tādā veidā valsts var ierobežot preču importu vai eksportu. “Brīvprātīga” eksporta ierobežošana ir eksporta ierobežošana uz vienošanās pamata , kad tirdzniecības partneris apņemas savu eksportu nepalielināt. Parasti to ievieš valstis zem importētājvalstu politiskā spiediena.
