Ārkārtīgi veiksmīga man šķita arī šī mākslinieciskā aura, kad ainas bija tik veiksmīgi nofilmētas, ka neviļus radās vēlme paņemt rokās otu un kaut nedaudz izjust to dvesmu, ko sirdī sējusi bija šī filma.
Lai gan neesmu par šo darbu stāvā sajūsmā, tomēr uzskatu, ka gadu laikā šī filma ir pelnījusi ierindoties starp tādiem latviešu kino grandiem kā “Vella kalpi”, “Emīla nedarbi” un citiem, jo no tās varam vēlreiz un vēlreiz apzināties latviešiem tik raksturīgo neatlaidīgo mentalitāti un godīguma izjūtu, kas mūsdienās kļūst aizvien retāk sastopama.
…
