Venozas čūlas un pacientu aprūpe

Cilvēka klīniskie pētījumi
Mikroorganismi regulāri piesārņo, kolonizē un bieži inficē visu veidu brūces. Brūču infekcija un, iespējams, augsta līmeņa kolonizācija, šķiet, ir galvenie šķēršļi dziedināšanai. Pēdējo 10 gadu laikā arvien vairāk tiek atzīta bioplēves klātbūtne un negatīvā ietekme hroniskās brūcēs. Mikroorganismi bioplēvēs, šķiet, ļauj baktērijām labāk pretoties pretmikrobu līdzekļu un saimniekaudu aizsarglīdzekļiem brūču vidē. Turklāt ir pierādīts, ka bioplēves izraisa iekaisuma reakciju saimniekdatorā un augšupregulē daudzus ar MMP saistītus gēnus un samazina MMP audu inhibitorus. Neskatoties uz būtisko izpratni, kas iegūta, veicot šos sākotnējos bioplēvju pētījumus, un to ietekmi uz brūču sadzīšanu, ir nepieciešami turpmāki zinātniski un klīniski pierādījumi par bioplēvju lomu brūču sadzīšanā, jo īpašipar patogēno bioplēvju lomu.

Secinājumi
Venozas čūlas parasti ir smagākā hroniskas venozas nepietiekamības izpausme.
Čūlas lēni dzīst, bieži recidivē, un to ārstēšana ir dārga. Mūsdienu venozo čūlu ārstēšanas principi ir: dzīšana mitrā vidē, kompresijas terapija, ķirurģiska ārstēšana.
Nav pietiekami izvērtētas daudzetapu operācijas, operācijas, kuras izpilda agrīnā hroniskas venozas nepietiekamības stadijā. Iespējams, ka tieši agrīnā stadijā operācijas varētu kalpot par efektīvāko profilaktisko metodi čūlu attīstībā.
Naivi būtu domāt, ka izdosies izstrādāt efektīvāku ārstēšanas metodi (tāpēc, ka čūlu etioloģija ir multifaktoriāla), taču kompleksa pieeja un standartu izstrāde ir nepieciešama. Šo jautājumu risinājums ir īpaši aktuāls tādēļ, ka ārkārtīgi daudz slimnieku cerīgi gaida kvalificētu mediķu palīdzību.
…