Būtiskākais pieaugušo psihes attīstībā ir sociālo lomu izpilde ģimenē, profesionālajā jomā pretenziju un reālo sasniegumu proporcionalitātes ietekme uz emocionālo stabilitāti. Dažāda pozitīva un negatīva pieredze – veiksmīga darba dzīve, izdevusies laulība, smaga slimība, tuvinieka nāve u.tml. – var spēcīgi mainīt indivīda attīstības gaitu.
Pieaugušo periodā personība sevi piepilda ne vairs nejauši, bet atbilstoši savai “patībai” vai ievirzēm, meklē savām vajadzībām, iekšējai un ārējai motivācijai atbilstoši apmierināšanas iespējas. Vecumdienu jeb vecu cilvēku psihiskās attīstības procesus apskata gerontoloģija, jo 25 gadus veco cilvēku psihes īpatnību izpausmes ir ļoti atšķirīgas no, piemēram, 70 gadus vecu cilvēku psihes izpausmēm.
Pieaugušo periods – vecums, kad indivīds jūt un uzņemas atbildību par savu dzīvi. Rietumu kultūrās briedums iestājas, kad jaunieši kļūst neatkarīgi no vecākiem un izjūt atbildību par savu dzīvi. Protams, nav noteikta vecuma, pēc kura cilvēku var uzskatīt par pieaugušu. Cilvēka psihiskā attīstība turpinās līdz viņa dzīves beigām, viņa patība nekad nav gatava. Attīstības nepabeigtība, ko uzsver humānistiskā psiholoģija, ir pastāvīgs stāvoklis.…
