Noslēgumā gribētu teikt, ka veicot darbu par tēmu “Dažādu neliterārās valodas formu izmantošana plašsaziņas līdzekļos”, es pamanīju, ka plašsaziņas līdzekļos pastāv problēma, kas saistīta ar neliterāro valodas formu, tai skaitā slengs, sarunvaloda, žargons utt., izmantošanu, un tā ir ļoti neviennozīmīga. Tos var veiksmīgi izmantot , lai izteikt dažas papildu nozīmes, piesaistīt lasītājus (klausītājus) ar tēlainību un oriģinalitāti, nosakot vēlamo kontekstu. No otras puses, tos var izmantot neveiksmīgi - neatbilstot raksta kontekstam vai izdevuma stilam. Tāpēc nevar viennozīmīgi pateikt “labi” vai “slikti” izmantot neliterāras valodas formas plašsaziņas līdzekļos. …
