Arī tālāk nodaļā parādās attieksme pret zemniekiem, jo viņiem ir ticis apsolīts, ka būs dažnedažādi labumi un smalki ēdieni, pat acīs skatīdamās, saimniece viņiem vēl sola, ka tā būs, bet patiesībā neviens nav pat plānojis šo solījumu pildīt. Pat saceļot nemieru, zemnieki nespēj panākt taisnību un godīgumu, jo netiek saukts pie atbildīgas vainīgais. Viņu intereses tiek ignorētas un dzīres turpinās. Tomēr uz zemnieku neprasmi norāda tas, ka viņi pat nemāk izvēlēties īsto, pareizo cilvēku, kam par savu jautājumu uzdot. Tai vietā viņi rīko nemieru, kas ne pie kā tā arī nenoved.
Kad runā kāds no komitejas, viņš visu laiku atgādina zemniekiem, ka visi ir vienlīdzīgi, viss notiek godīgi, zemniekiem iestāsta, ka tā tam ir jābūt. Ja zemnieki tiešām tam notic, tad tas norāda, ka viņi nemaz necenšas kaut ko mainīt attieksmē pret sevi.
…
