19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā pedagoģijā radās daudz virzienu un viens no tādiem virzieniem bija M. Montesori pedagoģija. Šī radītā mācību metode joprojām ir populāra daudzās pasaules valstīs. Teorija tika vērsta uz bērna iekšējās pasaules attīstību, balstās uz bērna apmācīšanu jau agrā bērnībā. Pedagoģes uzskati un darbība laika gaitā ir ļoti mainījusies, jo kā apgalvo M.M., esot bijuši tikai vispārpieņemti aizspriedumi par bērnu. Par cik pedagoģe bija ārste, viņas darbības lauks veidojās ar ,,ielu” bērniem un daudziem no bērniem tika konstatēta garīgā atpalicība. Pārsvarā darbība notiek ar 6-gadīgiem bērniem, pakāpeniski praktizējot ar bērniem līdz 12 gadiem, nedaudz līdz 18 gadiem. Savas pedagoģiskā darbības sākumā, M. tiek raksturota kā racionāla zinātniece, kura ir nedaudz ticīga un pakāpeniski interesējas par mistiku-arī teozofu iespaidā. Mūsdienu viņas ideja atdarinātāji (montesoristi) ir izpētījuši zinātnieces praktisko pedagoģisko darbību un rezultātus, un ir izdarījuši visai nesakritīgus akcentus darbības laikā. Tie ie mainījušies gan teorētiski, gan metodiski.…
