Kāpēc man tuva Ojāra Vācieša dzeja?
Varbūt tieši tāpēc, ka tā ir asociatīvā dzeja. Kā to skaidro I. Kursīte „Dzejas vārdnīcā”, šī ir dzeja, „kas klasicistiskā poētikā tipa domas nepārprotamības vietā pievēršas domas daudz nozīmībai, tēlu sadzīvošanas jaunām un plašākām iespējām. Tas ļāva ienākt dzejā apziņas plūsmai elementiem”.
Vācieša dzejai raksturīga asa doma bez frāžainības, dziļa emocionalitāte. Šim dzejniekam ir pilnīgi sveša vienaldzība, nav svarīgi, vai viņš aizstāv vai kritizē, viņš to dara ar visu sirdi un dvēseli.…
