Atšķirībā K.G.Junga - A.Ādlera psihoterapija pievēršas nevis emocijām, bet prātam.
Ādlera psihoterapijā ir 4 fāzes, kuru laikā : cilvēkam jāizjūt atbildība par savu dzīvi - vai viss, kas notiek, ir atbilstoši viņa mērķiem. Viņam sevi ir jāapzinās – jāapzinās savi mērķi, plāni, kas viņu apmierina, un ja kaut kas viņu neapmierina – jāmēģina kas mainītu savā dzīvē, lai to padarītu pilnvērtīgāku. Kā arī pacienta individuālo dzīves stilu, plānu un mērķi, var noteikt terapeits, izmantojot agrās bērnības atmiņas, sapņu tulkošanu, neverbālo izturēšanos.
Jungs uzskata, ka - lai cilvēks labāk izprastu sevi un pasauli, svarīga ir bērnu mākslinieciskā audzināšana, jūtu, emociju attīstīšana. (piem. Zīmēšanas metode - uzzīmēt sevi, savu iekšējo pasauli, savu dvēseli). Svarīgi ir arī iziet pašterapiju, atbrīvoties no saviem kompleksiem, problēmām.
Es neizdalu, ka galvenā dzīvē ir prāta vai emociju ietekme - tās man liekas vienlīdz svarīgas, jo ir situācijas kad vairāk ir jādomā ar galvu, bet ir situācijas, kad jāklausa sirdij. Tomēr kopumā, vairāk atbalstu K.G.Junga uzskatus, tie man šķiet daudz saprotamāki un tie vairāk atbilst manai dzīvei, manam domu gājienam.
…
