Tik tiešām žēl, ka dzimumu līdztiesība attiecas tikai un vienīgi uz sievietēm, turklāt apstākļos, kad lielākais vairums sieviešu par to vienkārši nedomā.
Un tomēr, ja pieņemam, ka dzimumu vienlīdzība ir kaut kas labs un obligāts. Pati esmu mūsdienīga sieviete ar zināmām ambīcijām un jāatzīst mani par to ciena un visādi atbalsta, zinu savas tiesības, tomēr esmu sievišķīga un gribu tāda arī palikt.
Viss ir atkarīgs no audzināšanas. Kopš sendienām ir ierasts, ka vecāki dēlam māca, ka viņš nedrīkst izrādīt emocijas, nedrīkst raudāt, jo raud tikai meitenes. Arī skolā šad tad var izjust šo dalījumu - zēni taču neslaucīs grīdu vai putekļus, jo tas nav vīriešu darbs. Ģimenē liela nozīme ir attieksmei pret dzimumu vienlīdzību.
Var secināt, ka neeksistē izteiktas „vīriešu” un izteiktas „sieviešu” personības iezīmes. Mūsdienu cilvēkiem, gan sievietēm, gan vīriešiem ir raksturīga patstāvība un atkarība no dažādiem sociāliem faktoriem, aktivitāte un pasivitāte. Jebkura personība – tas ir sarežģīts šo īpatnību kopums.
…
