Secinājumi
Pēc prakses novērojumiem es secināju, ka bērni savā starpā ir draudzīgi. Pret savu vienaudzi izturas tā kā gribētu lai izturas pret viņu pašu. Protams, bija arī gadījumi, kad viens puisītis, kurš bieži neklausīja audzinātājas, nodarīja kādam pāri. Savstarpēja līdzjūtība vairāk bija pamanāma meiteņu starpā. Prakses laikā varēja novērota kā bērni savstarpēji palīdz viens otram, ja kaut kas neizdevās. Grūti bija novērtēt vai grupiņā bija kādi atstumtie bērni. To varētu novērtēt tikai pēc ilgāka laika posma novērojumiem.
Tā kā nekad agrāk nebiju strādājusi ar bērniem, bija liels prieks vērot, cik prasmīgi audzinātājas spēj tik galā ar tik daudziem bērniem. Prakses laikā iemācījos, ka, lai kas notiktu, nevajag satraukties, vajag būt mierīgai. Man ir jābūt pozitīvai un atvērtai pret audzēkņiem. Tad bērni jutīsies drošāk un veidosies labākas attiecības starp mani un viņiem. Protams, ir vēl jāmācas, kā ieinteresēt bērnus mācīties un attīstīt vēlmi uzzināt, ko jaunu, šeit audzinātājas māk to panākt.
Kopumā šis prakses laiks man ļoti patika un bija interesanti strādāt divās atsevišķās grupiņās. Visi bērni ir atsaucīgi un savā starpā māk sadarboties. Taču bija arī brīži, kad bērni nemācēja tā īsti sadarboties un savā starpā sadalīt kādu mantu vai arī vienoties par kāda uzdevuma veikšanu. Pēc prakses, esmu sapratusi, ka darbs bērnudārzā ir interesants un nekad nav garlaicīgs.
…
