Maz mums tādu dzejnieku, kas radījuši tautas iekšējo, intīmo vēsturi, ietvertu lirikas formā. Latvijas valsts tapšanas un neatkarības pirmajos gados tāds bija lielais trimdinieks Rainis, bet pēdējā kara likteņgriežos un svešumā – trimdinieks Andrejs Eglītis, pusgadsimtu mums bija šķirts un liegts.
“Varbūt dažos simbolos līdzība ar Raini, citādi esam pretpoli – esmu kristiānisma un dainu pasaules jaukums caur tā Kunga augšāmcelšanās sludinājumu, kad redzamās miesas top apģērbtas neredzamās” – tā par sevi rakstīja pats Andrejs Eglītis. …
