Apgūstot pasaules vēsturi, bieži saskaramies ar krasi vēsturisku pagriezienu jeb revolūciju. Politikā to skaidro kā kādas sabiedrības politiskās iekārtas pretrunu atrisinājumu, ar ko sabiedrībā izveidojas jauna politiska iekārta. Notiek valsts varas pāreja jauna politiska spēka rokās. Kā vispārēju hipotēzi es gribētu minēt - Revolūcija ir pozitīvs pagrieziens valsts vēsturē, ko var pielīdzināt vēstures lokomotīvei, kas neapstājas pie esošā jeb tautai nepieņemamā. Es to argumentētu ar nelielo vai izvairīšanos no upuriem valsts struktūrā, attiecīgi, strādā kā vadmotīvs revolūcijai. Kā otro argumentu es minēšu – revolūcija ir pozitīvs pagrieziens valsts struktūra, kas uzlabo valsts ieņemto kārtību. Un kā trešo argumentu pieņemšu, ka revolūcija stiprina demokrātiju valstī, kā arī palielina tautas patriotismu.…
