-
Kauja par Ivo Džimas salu
Uzbrukt salā izvietotajiem lidlaukiem Nr. 1 un Nr. 2 Tika uzticēts 23 jūras kājnieku pulkam uzreiz pēc izsēšanās bija paredzēts virzīties Lidlauka No1 virzienā un to ieņemt un pēc šī uzdevuma izpildes turpināt uzbrukumu lidlaukam Nr. 2
25 Jūras kājnieku divīzijas uzdevums bija uzreiz pēc izsēšanās uzsākt virzību Ziemeļu Austrumu virzienā ar mērķi iegūt savā kontrolē valdošās virsotnes raktuvju apkārtnē.
Neilgi pēc 9 no rīta jūras kājnieki no 4 un 5 divīzijas uzsāka izsēšanos iepriekš norādītajos sektoros. Iesākumā ienaidnieka pretestība bija neliela tas izskaidrojams ar to ka izsēšanās laika flote nodrošināja atbalsta uguni no kuģu lielgabaliem. Salas vulkāniskā grunts apgrūtināja uzbrūkošo spēku un tehnikas virzību dziļāk salas iekšienē, un līdz ar artilērijas atbalsta uguns mazināšanos arvien spēcīgāku pretestību izrādīja salu aizstāvošie spēki. Kaujai turpinoties bez pārtraukuma, 4 jūras kājnieku divīzija turpināja virzību raktuvju virzienā, kur Japāņu karaspēks bija izveidojis par nocietināto rajonu, kurš tika ieņemts. 5 jūras kājnieku divīzija atšķēla no pamatspēkiem Suribači kalnā izvietotos Japānu spēkus līdz dienas beigām abas vienības bija izpildījušās tām dotos uzdevumus.
Dienu pēc izsēšanās 20. februārī 28 jūras kājnieku pulks kontrolēja Ivo Džimas dienvidu daļu tika turpināts uzbrukts Suribači kalnam ar mērķi iegūt kontroli pār to. Līdz dienas beigām viena trešdaļa salas atradās ASV spēku kontrolē tai skaitā lidlauks No 1 . Turpinoties kaujām līdz 23. februārim 28 jūras kājnieku pulkam izdevās iegūt savu kontrolē Suribači kalnu .
…
Neliela vulkāniskas izcelsmes sala kas izvietojusies apmēram pusceļā no Saipanu salu grupas līdz Japānai četras ar pusi jūdzes gara un tikai divas ar pusi jūdzes plata tās platākajā vietā kas kopuma aizņem aptuveni 8 kvadrāta jūdzes sauszemes. Par šīs salas augstāko punktu tiek uzskatīts Suribačī kalns, kuru patiesība varētu dēvēt par nelielu pauguru, jo tā augstums ir aptuveni 550 pēdas virs jūras līmeņa. Pēc šāda apraksta varētu šķist, ka iepriekš aprakstīta sala ne ar ko neatšķiras no tūkstošiem citu salu, kuras izveidojušas Klusajā okeānā pateicoties seismiskajam aktivitātēm. Tomēr šoreiz ir citādi Ivo Džimas (sēra) salā 1945. gada 19. februāri norisinājās viena no izmisīgākajām kaujam Klusā okeāna kauju teātri Otrā pasaules kara laikā. 1944. gada beigās sabiedroto spēki veiksmīgi bija izspieduši japāņus no to kara sākuma gūtajiem iekarojumiem. Britu 14 armija bija šķērsojusi Birmas –Indijas robežu un turpināja virzīties gar Iravadi upi uz leju, Vienlaicīgi ASV spēki turpina virzību arvien tuvāk Japānas teritorijai ģenerāļa Duglasa MakArtura komandētie spēki bija atbrīvojuši Lieldienu salas, Jaun Gvineju. Bija uzsākta Filipīnu salu atbrīvošana. ASV jūras spēki cieša sadarbība ar jūras kājnieku korpusu Admirāļa Nimitza vadībā turpināja virzīties no salas attīrot tās no Japānas spēkiem. Pēc Marianu salu atbrīvošanas ASV 20 gaisa spēku grupa pirmo reizi 2 pasaules kara laikā bija spējīga organizēt un veikt liela mēroga gaisa spēku triecienus jau paša Japānas zemē ar mērķi paralizēt Japānas industriālos centrus šādi būtiski apgrūtinot Japānas spēju atgūties pēc smagajiem triecieniem kas tika saņemti 1944 gada laikā.
