Visvairāk šo aizliegumu izjūtu tieši pašreizējā vecumā, kad visapkārt ir tik daudz vilinošu lietu, kārdinājumu, kurus gandrīz vienmēr man aizliedz, jo, lūk, tas nav veselīgi, tas man nav vajadzīgs, priekš tā mums nav naudiņas un vispār bez visa tā var iztikt. Un tas, ka neko nedrīkst, kaitina visvairāk, gribas izmēģināt vai iegūt iekāroto par katru cenu. Tā kā legālā ceļā tas viss ir aizliegts, jāsāk mānīties, noklusēt vai slēpt izdarīto. Tomēr, agrāk vai vēlāk, noslēptais tiek atklāts un tad jau viss kļūst nopietnāk. Sākas kliegšana, morāles lasīšana un citas nepatīkamas lietas. Ir labi, ja visu notikušo var mierīgi pārrunāt un izrunāt. Vispareizāk būtu aizliegumu izrunāt jau sākumā, kāpēc tā darīt ir slikti, kādas tam visam var būt sekas, varbūt pat pierādīt ar konkrētiem piemēriem no dzīves.…
