Personības definīciju ir daudz. Arī mūsdienās šajā jautājumā nav vienprātības. Personību var definēt kā cilvēka neatkārtojamu īpašību un īpatnību kopumu, kas vienu indivīdu ļauj atšķirt no otra. Personība veidojas sabiedrisku attiecību sistēmā un pati atklājas šajās attiecībās – attieksmē pret darbu, citiem cilvēkiem un pašiem pret sevi.
Pedagoģijā un psiholoģijā ar personību saprot katru apzinīgu cilvēku, kas sasniedzis sava laika civilizācijas līmeni, viņam ir savs statuss un sabiedriski nozīmīga loma sabiedrībā.
Psiholoģijas vārdnīcā personība tiek definēta šādi: „Personība – vadošā psihes instance, kas nodrošina cilvēka lēmumpieņemšanu un atbild uz jautājumu – „Kāpēc cilvēks dara to, ko viņš dara?”. Paredz izaugsmi tikai pašaudzināšanas ceļā.
Erika Eriksona personības veidošanās teorija – vispārīga teorija, kura attēlo personības attīstību no dzimšanas līdz vecumam. Eriksons uzskatīja, ka personība attīstās „krīžu” pārvarēšanas gaitā. Viņš pievērsa uzmanību agrās jaunības krīzēm un identitātes tapšanai, bet stāstīja arī par to, kā jauniešos attīstās uzticēšanās, neatkarība un iniciatīva.
Personība sāk veidoties un izpausties, kad bērns kļūst par patstāvīgu subjektu sociālā mijiedarbībā, vienlaikus ar gribas un apzinīguma attīstību.…
