Izglābtā sieva piesteidzās viņam klāt un no priekiem nezināja, kā viņam pateikties. Tomēr koduma vietas stipri asiņoja. Puisis ar pēdējiem spēkiem uzrāpās zirgā. Abu bērnu māte arī uzkāpa uz zirga. Puisis iečukstēja zirgam ausī, lai aizved abus uz mājām. Viņa uzticamais ceļabiedrs to uzreiz saprata un rikšoja uz sievas māju, cik ātri vien spēja. Kad viņi nokļuva tur, sieva viņu ieveda iekšā un apkopa viņu.
Pēc pāris nedēļām drosmīgais puisis jau bija vesels. Ziņas par viņa varoņdarbu jau bija izplatījušās pa visu Piebalgu. Kopš tās dienas visi vienmēr viņu pasveicināja un nu viņu, pateicoties viņa drosmei, sauca par Piebalgas Balto jātnieku. Viņš turpināja šo svarīgo darbu līdz pienāca viņa dzīves gals. Kopš tā brīža vēlās vakara stundās var sadzirdēt, kā pa Piebalgas ceļiem uz sava sniegbaltā zirga rikšo Piebalgas Baltais jātnieks.
…
