1.Kultūras vispārīgs raksturojums.
17. gs
Iezīmējās kā zinātniskās, filozofiskās, un tehniskās domas strauja uzplaukuma laikmets, sākās kapitālisma attīstība Eiropā. Šis bija praktisko zināšanu uzkrāšanas laiks, ko raksturoja pievēršanās dabaszinātnēm. Ļoti daudz atklājumi matemātikā, astronomijā, fizikā un citās zinātnēs, uzplauka teātri , arhitektūru un tēlotājmāklsu veicināja nacionālās skolas. 17. gs izveidojās jauns mākslas stils- baroks.
18. gs
Aktīvs un trauksmains laikmets. Kultūras dzīvē vērojama rosība un jaunu izteiksmes formu meklējumi. Tika veikti jauni atklājumi zinātnē un teorētiskajā domā. Cilvēkus ietekmēja apgaismības idejas. Filozofija, zinātne, literatūra, māksla mūzika un teātris attīstījās apgaismības ideju ietekmē.
19. gs
Šis ir buržuāzijas gara gadsimts, kuru raksturo optimisms un ticība progresam. Izveidojās divas sabiedrībai nozīmīgas šķiras- buržuāzija, proletariāts. Attīstījās zinātne, filozofija, literatūra, māksla, radās jauni virzieni mākslā, taču pietrūka vienota stila. Sākās atšķirīgu stilu maiņa visās kultūras jomās.
2.Politiskās un sabiedriskās kultūras nozīmīgākie aspekti. To ietekme uz sadzīviskajām attiecībām.
17. gs
Tipiska 17.gs pārvaldīšanas forma bija absolūtā monarhija, ka savā klasiskajā veidā izpaudās Francijā. 17. gs otrajā pusē visā Eiropā, izņemot Angliju un Holandi, valdīja feodālisms, kur vadošo vietu saglabāja muižniecība. Valsts kļuva par mehānismu, kas pārvaldīja visas dzīves sfēras, brīvi rīkojās ar saviem pavalstniekiem un viņu īpašumiem. 17.gs veidojās laicīgā inteliģence, tālāk attīstot progresīvu pastāvīgu sabiedrības slāni.…
