Lielākās finanšu krīzes no 1994.-2005.gadam

Latvija un tās ekonomika vairāk nekā 10 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas ir kļuvusi par globalizētās pasaules ekonomikas sastāvdaļu. Līdz ar to valsts attīstību jau ir ietekmējušas un arī nākotnē ietekmēs norises pasaules ekonomikā. Tai skaitā ārējās krīzes un dažādu ekonomiskā cikla fāžu iestāšanās. Turklāt ārējo faktoru ietekmes analīzes nozīmi pastiprina globālās ekonomiskās problēmas, kas patlaban vērojamas, kā arī 2001.gada 11.septembra notikumu sekas. Tā kā Latvijas ekonomika, finansu tirgi jau ir atkarīgi no pasaules tendencēm, šī ietekme nākotnē ne tikai saglabāsies, bet arī palielināsies.
Pasaules ekonomikas attīstības tendences jau iepriekš ļāva prognozēt “kritiskos punktus”, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomikas pārkaršanu, kā arī iespējamos nākotnes apdraudējumus, piemēram, vienotās ES valūtas – eiro nestabilitāti u.c. Starptautiskai sabiedrībai līdz šim diemžēl pilnībā nav izdevies novērst dziļas valstu un reģionālās finanšu krīzes. Lielākā vai mazākā mērogā tās tomēr notiek, kas ievērojami iedragā attiecīgās valsts attīstību un ekonomikas izaugsmi pasaulē. Zīmīgi, ka globalizācijas un finanšu tirgus liberalizācijas rezultātā finanšu krīzes ir kļuvušas biežākas un plašāka mēroga. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem pasauli satricinājušas vairākas krīzes, no kurām lielākās notika Meksikā, Dienvidaustrumu Āzijā, Krievijā, Brazīlijā, Turcijā un Argentīnā. Mums vislabāk zināmā ir Krievijas finanšu krīze, kas ievērojami ietekmēja arī Latvijas tautsaimniecību. Krīzes rezultātā būtiski saruka Latvijas eksports, samazinājās rūpniecības apjoms un IKP pieauguma tempi, palielinājās bezdarbs. Ekonomikas izaugsmes samazināšanās ietekmē iedzīvotāju labklājību.
Tāpēc ir nepieciešams ne tikai analizēt pasaules ekonomisko krīžu – Āzijas 1997. – 1998.gada krīzes, Krievijas 1998.gada krīzes, Turcijas un Argentīnas krīžu, kā arī globālās recesijas ietekmi uz mūsu valsts ekonomikas attīstību, kā arī uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, bet arī būt gataviem pārvarēt jaunus ārējos satricinājumus. …