-
Klausītāju auditorijas raksturojums un klasifikācija
Kolektīvs aktivizē indivīda gribu un domāšanas procesu, saasina viņa sajūtas un uztveri. Tāpēc, ja oratoram izdodas izraisīt kaut nelielā auditorijas daļa interesi un emocionālu atsaucību, tad šis noskaņojums pakāpeniski pārņem visus klausītājus, radot psiholoģiskas vienotības gaisotni. Tātad katrs klausītājs atsevišķi, neatkarīgi no viņa gribas pakļaujas spēcīgai kopējai grupas iekšējai ietekmei.
Iespaidošanās jeb konformisms ir normatīva sociālpsiholoģiska parādība, kas raksturīga visiem cilvēkiem, taču tās līmenis dažādiem cilvēkiem – sākot no ļoti viegli ietekmējamiem un beidzot ar tādiem, kuri ietekmēšanai gandrīz vai nepakļaujas. Tas atkarīgs no cilvēka dzimuma, vecuma, profesionālās nodarbošanās un citam auditorijas pazīmēm.
Runas satura uztveri, izpratni un klausītāju attieksmi pret oratoru būtiski ietekmē viņu izziņas motīvi, pieredze, pārliecību sistēma, vajadzības, vērtības, ideāli, motīvi un citi faktori.
Tātad auditorijas attieksme pret oratoru īstenojas kā sociāla ievirze – neapzināts realitātes atspoguļojuma paveids un personības uzvedības regula.…
Ikvienas runas adresāts ir klausītājs vai auditorija. Tās pārzināšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem runātāja kontaktam ar klausītājiem. Sākotnēji ar jēdzienu auditorija (no latīņu vārda audio – klausīties) apzīmēja apstākļu kopumu, kuros senais valdnieks uzklausīja savus pavalstniekus vai pieņēma ārzemju sūtņus. Taču jau mazliet vēlāk ar to sāk apzīmēt publiku, kura klausījās oratora runu vai bija ieradusies uz teātra izrādi. Laika gaitā jēdziens „auditorija” turpināja paplašināties. Mūsdienās ar to informācijas apmaiņas procesā apzīmē īpašu, uz noteiktu laika periodu sociālpsiholoģiski vienotu cilvēku grupu, kura informācijas uztveršanas procesā ir apvienota interesē par apspriežamo problēmu, kā arī atrodas mijiedarbībā ar adresantu un cits ar citu.




