Ir daudz lietu ko gribētos teikt šajā sakarā, bet visus gan neteikšu, tāda iemesla dēļ, ka sirdsapziņa var nepiedot. Šeit sarakstītais var būt mans iedomu auglis, bet savādāk es nespēju izprast šeit notiekošo. Man ir daudz dažādu variantu, kuri varētu raksturot to kas notiek ikdienā, kā tajā darbojas studenta ētoss, jo visi labi zina, vai apzinās, ka students ir tāds kā starpposms bērnam, kurš visu pieņem un nešaubās un pieaugušajam, kurš jau spēj novērtēt lietu īsto vērtību un apzinās sevi, savas spējas (tā tam vajadzētu būt), lai gan apdomājot liekas, ka tā tomēr nepavisam nav, taču pieaugušajam, pamatvilcienos, ir jāizprot sava būtība un ir “jāsamierinās” ar savām vājajām un stiprajām pusēm, pazīstot sevi var pilnveidot sevi. Piemēram, apzinoties savas bailes var meklēt līdzekļus pret tām, tāpat kā zinot slimību var meklēt atbilstošās zāles, vai tās tiks atrastas ir cits jautājums.…
