Kāda gan ir šī pasaule plašā?
Pilna naida, pilna rūgtuma dvašā...
Nav ne mīlestības, nav nekā,
Tikai naids, kas uz brīdi liek paslēpties pasakā...
...Rodas sapņi, tauriņi vēderā paceļas spārnos
Liekas mans princis pie manis jau trauc,
Aicina tālumā, aicina mīlestībā,
Varbūt būs lemts man savu sapni par īstenību paust?
...
Tā atnāca klusi, klusi
Tā mani dzīvei jēgu atņēmusi,
Tā manu sirdi kādam atdevusi
Tā pirmā mīlestība...…
