Septiņas dienas par tām ir šis stāsts,
Glāstu maigumā noslēpies asmens
Septiņas dienas mans atmiņu laiks,
Priekš čaumalas siridij kā akmens
Kā projām, tā laukā no sirds,
Kā es gribētu teicienam ticēt,
Pat nomodā balsi vel tavējo dzird,
Katrā sejā tavs laimīgais smaids…
