• Sekmēt- šī audzināšanas funkcija ir viena no sarežģītākajām. Humānā audzināšana uzsver, ka audzināšana ir savstarpēja ietekmēšanās, tādēļ pedagoģiskajā nozīmē tā ir mijiedarbība- savstarpēja uztveršana, vērtēšana un ietekmēšanās saskarsmē un darbā (Jurgena, I. (1998). Vispātīgā pedagoģija, Izglītības soļi, 8).
Audzināšanas uzdevums ir noteikti un droši vadīt audzēkņu attīstību uz īstu cilvēcību un uz cildenu dzīvi (Špona, A. Čamane, Audzināšana. Pašaudzināšana
(2009),14).
Audzināšanas procesā jātiecas uz to, lai sadarbības process, tā rezultāti un sasniegumi būtu personīgi nozīmīgi pašiem bērniem un jauniešiem. Sadarbības un sasniegumu pašnovērtēšana sekmē humānas personības kodola- darbības brīvas izvēles, patstāvības un atbildības vienotības- veidošanos. Šie trīs mūsdienās nozīmīgie audzināšanas principi virzīti uz tādas personības kvalitātes veidošanos, kas nodrošina sabiedrības humānu ilgtspējīgu attīstību (A.Špona).
Audzināšana - tā ir mūsu pasaules nākotne, un šī nākotne nav iluzora1, netverama, tāla sfēra, bet gan šodienas cilvēku darbības rezultāts. Audzināšana, manuprāt, ir cilvēku pienākums un atbildība cilvēces priekšā. Tā neierobežojas tikai ar skolu, arī ģimene, sabiedrība, māksla, valsts ir atbildīgi par to, kā ietekmē, kādu piemēru, kādas perspektīvas rāda jaunajai paaudzei.
…
