Pasaules sociālisma valstu izveidošanās un attīstība

1. Vēsturiskā situācija okupētajās teritorijās un kara beigu posmā.

Otrā pasaules kara pēdējā posmā daudzas Eiropas okupētās zemes un arī Āzijas okupētās zemes atbrīvo no okupācijas. Rezultātā okupētajās teritorijās izvērsās pretošanās kustība, kurā piedalījās gandrīz visi sociālie slāņi. Šai kustībai mērķis bija atbrīvot savu zemi no (Eiropā) vācu vai no (Āzijā) japāņu okupācijas. Eiropā pretošanās kustības pārauga Tautas Demokrātijas revolūcijā, bet Āzijā tās pārauga Nacionālās atbrīvošanās revolūcijās.
Secinājums – Eiropā notika cīņa par neatkarības atjaunošanu, bet Āzijā par neatkarības iegūšanu.

2. Tautas demokrātijas revolūcijas un to rezultāti.

1944. un 1945. gados no Vācu okupācijas SA bija atbrīvojusi Centrāl un Dienvidu Eiropas valstis. Pēc atbrīvošanās no okupācijas pretošanās kustība pārauga Tautas demokrātiskajā revolūcijā. Revolūcijas laikā tika sagrauts iepriekšējais valsts režīms (Fašisms), tika likvidēts iepriekšējais valsts aparāts, tika lielo monopolu uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuri piederēja tiem cilvēkiem, kuri bija sadarbojušies ar okupācijas režīmu. Tika izveidota Tautas demokrātijas valdība un tās pārstāvēja visi politiskie spēki (Strādnieki, Buržuāzija). Pie kam, daudzās valstīs šajās valdībās komunisti un sociālisti ir mazākumā. Buržuāziskās politiskās partijas izvirza mērķi atjaunot valsts iekārtu, kāda tā bija pirms kara, bet komunisti, sociālisti un sociāldemokrāti izvirza mērķi veidot sociālismu. Līdz ar to sākās asa cīņa par varu valstī.
Par cik valdībā bija pārstāvēti visi politiskie spēki, tad cīņa šajā valdībā notika par vadošajām ministru vietām un kreisajiem spēkiem izdevās iegūt vadošās vietas – finansu, ekonomikas un iekšlietu ministrijas. Līdz ar to privātīpašuma nacionalizācija turpinājās. No nacionalizētā privātā īpašuma izveidoja valsts sektoru – valsts īpašumu. Lai komunisti un sociālisti uzvarētu, vajadzēja atņemt ekonomisko varu buržuāzijai. Ministrijas sāka nacionalizēt arī vidējos uzņēmumus, bet, lai pārvarētu pretošanos, tad uzņēmējiem piedāvāja kompensāciju – tos atpērk. Iegūstot ekonomisko varu, komunistiem un sociālistiem vajag arī politisko varu. Rezultātā 1948.gadā Eiropas valstīs kreisās partijas apvienojās. Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās komunistiem un sociālistiem izdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to viņi varēja veidot savu valdību un pārņemt varu savās rokās. Rezultātā daudzās Eiropas valstīs Tautas demokrātiskās revolūcijas pārauga sociālistiskās revolūcijās. Pēc tam izveidoja Proletariāta diktatūra un sākta sociālisma celtniecība.

…