Pedagoģija salīdzinājumā ar citām ir jauna zinātne. Tā ir dinamiska sistēma, kas, lai arī ir politiski un sociāli nosacīta, nemitīgi attīstās un pilnveidojas. Izglītībā galvenais mērķis ir radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par personību, taču ne vienmēr tā notiek.
Katru gadu valstī ārpus izglītības sistēmas paliek daļa obligātā izglītības vecuma bērnu. Tie ir bērni, kas neuzsāk mācības, tiek atskaitīti, nepabeidzot pamatskolu, vai arī to pabeidz ar vērtējumu, kas nedod viņiem iespēju turpināt izglītību. Tas veicina bērnu sociālo izslēgtību, jauniešu bezdarbu un citas ar to saistītās problēmas.[2,25] No sliktiem bērniem skolas mēģina atbrīvoties, izslēgt no skolas. Domāju, ka skolās trūkst sociālie pedagogi, kuri strādā ar tādiem bērniem. Bērni tiek izslēgti no vienas skolas, no otras, tā arī neatrazdami sapratni. Problemātiskiem bērniem būtu jāvelta vairāk uzmanības, jāatrod sava pieeja. Skolotājs ikdienā sastopas ar dažādiem bērniem, tādiem, kuri ir bailīgi un īpaši jūtīgi, tādiem, kuri grib pakļaut citus bērnus sev.…
