Vēl joprojām tiek meklētas jaunas, kā arī papildinātas jau esošās, pedagoģiskās audzināšanas metodes. Atskatoties vēsturē, arī tolaik bija noteikta programma pēc kuras skolotājam bija jāstrādā. Tika meklētas jaunas audzināšanas teorijas un metodes, no kurām arī veidojās alternatīvā pedagoģija. Šīs izglītības teorijas pamatā saskatāmas humānpedagoģijas iezīmes, kuras galvenā pamatiezīme bija humāna audzināšana kuras centrā tiek uzsvērts cilvēks. Daudzas jaunas alternatīvās izglītības metedoloģijas radās 19.gs. beigās un 20.gs.sākumā. Savā darbā apskatīšu divas – Marijas Montesori un Rūdolfa Šteinera – alternatīvās izglītības teorijas.
Rūdolfa Šteinera pedagoģijas pamatā ir antropozofija. Tai ir reliģiska nozīme, kas akcentē cilvēka garīgi māksliniecisko attīstību. R.Šteiners uzsver, ka viņa antropozofiskā pedagoģija ienes “ārkārtīgi dziļu pavērsienu audzināšanas būtības vēsturē [3.]” Salīdzinot ar iepriekšējiem vēstures laika periodiem, cilvēku lielai izzināšanai bija niecīga nozīme. Pateicoties R.Šteinera pedagoģijas metodikai, tika pievērsta liela uzmanība tieši cilvēka izziņai - dvēseles, prāta un miesas izziņai. …
