Domāšana ne vienmēr ir bijusi mana stiprā puse, taču šī meitene man nelika mieru. Vienmēr aizdomājos par viņas darbiem un nedarbiem, lauzīju galvu par viņas īpatnējo raksturu un vienkārši centos izprast viņas būtību.
Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”, taču mani vairāk piesaistīja Spīdola. Viņa bija Aizkraukļa vienīgā meita. Kā jau meitenēm, viņai patika uzturēt sevi kārtībā. Viņa bija īsta daiļava, kurai patika rotas – krelles, saktas un dažādi gredzentiņi. Katrs jauneklis bija apburts, ieraugot skaisto meiteni, taču Spīdola nepielaida nevienu sev klāt, kuri “atkoda” viņas patieso būtību. …
