Ansis nedaudz atšķīrās no apkārtējiem ļaudīm stāstā. Viņš bija sapņotājs, taču pārējie stāsta varoņi bija reālistiskāki un apzinīgāki. Tie apzinājās skarbās dzīves realitāti, tomēr Ansis uzskatīja, ka viss ir iespējams un sapņoja par pērlēm un īsto mūžīgo mīlestību. “Nakts vai diena, man tas vienalga! Es mīlu sapņot, un ne viens, ne otrs mani tajos netraucē, izņemot cilvēkus, kuri man dažbrīd nepatīk.” Ansis saka Zentai par savām sajūtām. …
