1939. gada bāzu līgumi starp Baltijas valstīm un PSRS: vai pastāvēja vēl citas alternatīvas?
PSRS un Vācija 1939. gada rudenī Slepenā protokola formā vienojās, ka Latvija (Igaunija, Lietuva, daļa Polijas un Rumānijas) turpmāk atrodas padomju „interešu sfērā” – Molotova-Ribentropa pakts. Latvijas iekļaušanas PSRS notika pakāpeniski. 30. septembra naktī Molotovs izsauca pie sevis Latvijas pārstāvi F. Kociņu, pieprasot Latvijas valdības delegātu ierašanos Maskavā, lai parakstītu līgumu (analogs tam, kāds jau pirms tam tika uzspiests Igaunijai). 1939. gada 5. oktobrī Latvijai tika uzspiests savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS. Tas deva PSRS tiesības ierīkot Latvijas teritorijā savas militārās bāzes – 50 000 karavīru (2x pārsniedza Latvijas armijas lielumu). Bāzu apkalpošanai un izbūvei PSRS iepludināja Latvijā nekontrolējamu cilvēku skaitu. 1940. gada 4. martā Latvijas valdībai tika pieprasīts atļaut ievest PSRS bāzu apkalpošanai būvbataljonus (1200 cilvēku sastāvā), brīva līguma darbiniekus (1500), inženierus un citus darbiniekus (150), piebilstot, ka šie strādnieki netiks ieskaitīti kontingentā un neesot zināms, cik tādu vēl Latvijai būs jāuzņem.…
