Publiskā uzstāšanās

Neverbālā saziņa
Neverbālās saziņas pētnieki un zinātnieki ir fiksējuši un izdalījuši jau vairāk kā 1000000 neverbālo signālu un zīmju. Tas prasa sistematizēt šīs zīmes un signālus vieglākai to apguvei pēc to izpausmēm un uztveres īpatnībām.
Saziņas dalībnieku ārējais izskats tiek fiksēts kā fiziskais veidols, kas uzskatāms par personības fiziskās attīstības komponentu.
Otrkārt, zīmes un signālus var grupēt pēc to funkcionālajām izpausmēm, kā gaita, mīmika, skatiens, kas signalizē par cilvēka psihes procesu un īpašību saturu kā arī profesionālās darbības jomu.
Treškārt, ārējo veidolu var fiksēt pēc ārējā noformējuma, kā apģērbs, apavi, matu sakārtojums, rotaslietas un uzvedības, kas var būt par pamatu spriedumam par cilvēka vecumu, gaumi, nodarbošanos un vērtībām.
Ceturtkārt, visas iepriekšminētās pazīmes apkopo to izpausme sociālajā vidē, laikā un telpā, liecinot par cilvēka interesēm, pārliecību un attieksmi pret saziņas dalībniekiem.
Saziņas procesā piedalās viss cilvēka ķermenis, un tas ir pakļauts noteiktām prasībām, lai oratoru uztvertu nopietni un adekvāti.
Viena no iedarbīgākajām neverbālās saziņas komponentēm ir stāja. Tā ir kā personības vizītkarte. Daudz patīkamāk ir sazināties ar cilvēku, kam ir stalta un pareiza stāja un gaita. Stājas korekcija ir jāveic nekavējoties, kad parādās pirmās novirzes no normas.
Svarīgs faktors neverbālajā saskarsmē ir arī gaita. Vadošais no stāvokļiem, kas nodrošina cilvēka pārvietošanos, ir solis, kuru var dalīt trīs veidos:

1. Parastais solis, kuru veicot pamatu pirmais skar papēdis, tad atbalstu pārnes uz pilnu pēdu, lai atgrūstos ar pirkstgalu.
2. Dejas solis, kas atbalstu vispirms skar ar pirkstgalu, tad ar visu pēdu, lai atkal atgrūstos ar pirkstgalu.
3. Klusinātais solis, kad pamatu neskar ar pirkstiem, bet atbalstam izmanto pēdas priekšējo spilventiņu.

…