Šķiet, ka Krustiņš uzskata, ka pāradīts cimds tāpat sanāk nelīdzens. Krustiņš dzīvo pēc principa – kas izdarīts, izdarīts. Tomēr viņš apzinās savas kļūdas un ir gatavs darīt visu, kas nepieciešams, lai tās atrisinātu. Tēls ar samērā neitrāliem uzskatiem bija Roplainiete. Viņa neuztraucās par to, vai dēls labojies, vai ne. Vienīgais, ko Roplainiete dzīvē vēlas, ir dēla laime. Tāpēc viņu nesatrauc tas, vai Krustiņš savu dzīves cimdu ārda ārā un ada no jauna, vai atstāj to nelīdzenu un turpina adīt tālāk.
Nevienā no lugām Blaumanis nedod skaidru atbildi uz šo jautājumu, bet gan parāda abu variantu plusus un mīnusus. Šķiet, ka autors lugās izceļ to, ka neviens cimds nav ideāls, un katru cimdu neatkārtojamu padara tieši nelīdzenumi jeb raksti.
…
